Re: The History of Latvia

On 29 Apr., 13:03, Pēteris Cedriņš (Peteris Cedrins)
<cedr...@xxxxxxxxx> wrote:
On 28 Apr., 23:26, Dmitry <dmitrijsfedot...@xxxxxxxx> wrote:

[snip]

I think Latvia is quite far away already: independent country, in
different "union", in different military "union", with different
politics etc... I think today it is more important to learn how to
balance the "distance" with trying to keep OK relationship with the
large neighbour (because it's just there, a short walk from Zilupe,
and is not going to go away). I thought signing Abrene off was one of
these steps.

Here is what Artis Pabriks, the Foreign Minister who resigned and left
TPO last year, has to say about how Russia is returning here faster
than we are "returning to Europe" --

Krievija atgrieþas pie mums âtrâk, nekâ mçs paspçjuði atgriezties
Eiropâ
http://www.diena.lv/lat/politics/blog/artis_pabriks/krievija_atgriezh....

Artis Pabriks
Pirmdiena, 14. aprîlis (2008) 12:07

Varbût ðis blogs ir balstîts vairâk uz intuîciju nekâ uz analîzi
un sausiem faktiem, bet blogu uzdevums jau nav piedâvât ne akadçmisku,
ne arî politiskiem risinâjumiem bagâtu rakstu krâjumu. Manâ izpratnç
bloga uzdevums ir rosinât domâðanu un diskusiju. Modinât pilsoòus
asâkai domai un aktîvâkai darbîbai.

Es domâju, ka pçdçjâ laikâ Latvijâ atgrieþas Krievijas un lîdz ar
to bijuðâs Padomju Savienîbas informâcijas telpa un politiskâ ietekme.
Tas notiek uz Krievijas gâzes un naftas miljardu mugurâm un ar mûsu
paðu izpalîgu rokâm. Man nekad nav bijuðas ðaubas, ka, mazai valstij
esot blakus lielai, neizbçgama ir lielâs ietekme uz mazo. Bet!

Ðodienas problçma ir tâ, ka Krievija atgrieþas pie mums âtrâk nekâ
mçs esam paspçjuði atgriezties Eiropâ! 17 neatkarîbas gadi ir bijuðu
pietiekami pârejas periodam uz tirgus ekonomiku un demokrâtiju, bet
tie nav bijuði pietiekami, lai mûsu demokrâtiju konsolidçtu,
izveidojot eiropeisku izglîtîbas sistçmu un eiropeisku labklâjîbas
sistçmu. Mçs vçl neesam paspçjuði izaudzinât eiropeisku jauno paaudzi,
kas spçtu aizstâvçt mûsu trauslâs demokrâtiskâs un liberâlâs vçrtîbas
pret Krievijas melnâ zeltâ iesmçrçto tirçnu kârdinâjumu. Mûsu
sabiedrîba un valsts nav ðim izaicinâjumam vçl gatava.

Kâds Latvijas hokeja vadîbas lîderis kâdâ nesenâ intervijâ ïoti
skaidri raksturoja daïas mûsu sabiedrîbas attieksmi apmçram ðâdi: mani
interesç labs hokejs, mani neinteresç, vai aiz tâ stâv Putins, Kremlis
vai Gazprom. Diemþçl, tas nekad nav tikai hokejs, tikai kultûra vai
tikai bizness. Tas, kas notiek, vienmçr ir politika, neatkarîgi no tâ
vai mçs to gribam vai negribam. Kas attiecâs uz hokeju, es kaut kâ
tîri intuitîvi bûtu labâk dzirdçjis hokeja funkcionâru atskaiti par
to, kâ viòi ar sviedriem uz pieres nopûlas ar to, lai gûtu mûsu hokeja
komandai iespçju spçlçt kvalitatîvu hokeju Somijâ vai Zviedrijâ, nevis
Krievijâ. Un ne jau tâpçc, ka man nepatiktu krievi, bet gan tâpçc, ka
tâ ir politika. Tie bûs krievu valodas formastçrpi, Krievijas himna
pirms katras spçles harlamova divîzijâ un Krievijas politiskâ kultûra
un valoda mûsu hokeja kultûrâ.

Frensis Fukujama pçz PSRS sabrukuma rakstîja, ka mûsdienâs
militârâs kaujas tiek izkarotas sportâ. Tâ izpauþas mûsdienu
patriotisms un nacionâlisms. Mçs nosodâm to, ka latvieðiem vçstures
lielâkajâs kaujâs ir bijis jâcînâs zem citu valstu karogiem un citu
valstu formastçrpos. Ðodien, 18 gadus pçc barikâdçm, mçs atkal esam
gatavi uzvilkt citu valstu formastçrpu.

Bet manas bloga pârdomas nav tikai par hokeju. Ja mçs tuvâk
paanalizçjam mûsu mediju vidi vai mûsu paðu izturçðanos, mçs redzam,
ka krievu filmas TV ekrânos, krieviski citâti un joki mûsu TV zvaigþnu
un politiíu leksikâ atgrieþas. Atgrieþas Krievijas nauda un agri vai
vçlu tâ prasîs savu daïu Latvijas politikâ.

Krievijas politiskâ telpa spçj atgriezties tur, kur eiropeiskâ
telpa ir trausla. Tieðâm, uz savu ¥mazo kultûru¡ ne vienmçr varam
païauties, bet Eiropas lielo kultûru vçl neesam apguvuði. Vilðanâs
savas valsts pârvaldç un politikâ vienlaikus ar vçl nepâròemtajâm
Eiropas vçrtîbâm rada situâciju, kur PSRS dzîve jau kïuvusi par
sentimentu, bet PSRS-2 pievelk ar un nopçrk ar naudu.

Es ðeit negribu aicinât vairâk nerunât ar masu saziòas lîdzekïiem
krievu valodâ, kâ to dara daþs labs mûsu politiíis, jo domâju, ka tas
ir ne tikai muïíîgs populisms, bet pretrunâ ar Latvijas likumdoðanas
garu, kas ir devusi tiesîbas mûsu mazâkumtautîbâm lietot savu valodu.
Tomçr es uzskatu, ka mçs ejam nepareizajâ virzienâ daudzos
integrâcijas aspektos. Ja mçs gribam saglabât savu neatkarîbu un
demokrâtiju, mums ir jâpieliek visas pûles, lai kïûtu par eiropeisku
valsti ne tikai pçc formas, bet arî pçc satura, un tas attiecas ne
tikai uz valsti kopumâ, bet uz katru no mums kâ indivîdu. Virkne
Eiropas politisko analîtiíu ir sâkuði celt trauksmi par Latviju kâ
trauslâko posmu ðajâ reìionâ. Es domâju, ka ir pienâcis tas laiks, kad
mums visiem, bet seviðíi jau mûsu jaunatnei, ir jâizðíiras, vai tâ
grib Latviju Eiropâ vai Krieviju Latvijâ. Mums katram ir jâizðíiras,
vai mçs esam eiropieði vai atkal sveðu formu nçsâtâji kârtçjâ vçstures
traìçdijâ.

Vysu lobu,
/P

http://lettonica.blogspot.com/

Erratum --

TP -- Tatutas Partija -- not "TPO."

The diacritics aren't working correctly, as usual... but you can click
on the article here --

http://www.diena.lv/lat/politics/blog/artis_pabriks/krievija_atgriezhas_pie_mums_aatraak_nekaa_mees_paspeejushi_atgriezties_eiropaa

/P

http://lettonica.blogspot.com/
.